tūliņ
tūliņ [ˈtūliņ], [tūˈliņ] apst.
1.Norāda, ka (ko) darīs, ka (kas) notiks, eksistēs šajā pašā mirklī, brīdī, bez kavēšanās, vilcināšanās, arī visdrīzākajā laikā. Tūlīt (1).
Piemēri«Vai tu man nenogriezīsi matus?» Klāvs ieprasījās. Buncis izbrīnījies skatījās. «Kad?» - «Tūliņ.»
- «Vai tu man nenogriezīsi matus?» Klāvs ieprasījās. Buncis izbrīnījies skatījās. «Kad?» - «Tūliņ.»
- «Vai cienīgstēvs dzeršot kafiju tūliņ vai pēc tam, kad nomazgāšot muti?»
- Brempelis: Es tūdaļ neskriešu lejā pēc cepumiem. - Ildze: Leofrold... - Brempelis: Lūdzu, bez ierunām. Tūliņ būšu atpakaļ.
1.1.Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, eksistē laikposmā, kas tieši seko iepriekšējam laikposmam.
PiemēriUn Plocis, kā paņēma tūliņ pēc Jurģiem: plato slīperu cirvi un balto maizes kuli uz pleciem, tā aizgāja..
- Un Plocis, kā paņēma tūliņ pēc Jurģiem: plato slīperu cirvi un balto maizes kuli uz pleciem, tā aizgāja..
1.2.Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, eksistē tieši pēc kādas citas darbības, norises, stāvokļa.
Piemēri..tūliņ pēc uzstāšanās viņai jābrauc uz māju, nav laika pārģērbties.
- ..tūliņ pēc uzstāšanās viņai jābrauc uz māju, nav laika pārģērbties.
- «Tas bija tūliņ pēc pirmā kara..,» pēkšņi atdzīvojās Jorens..
- «Biju jau tūliņ pēc savas otrās sievas nāves atkal nodomājis precēties,» Mālnieks turpināja.
2.parasti savienojumā «tūliņ aiz» kopā ar lietv. Norāda, ka (kas) vietas secībā ir, atrodas ļoti tuvu (kam). Tūlīt (2).
PiemēriSpodrīte gāja tūliņ aiz līgavas..
- Spodrīte gāja tūliņ aiz līgavas..
- Biju jau iegājis birzī, aiz kuras tūliņ nabagu māja atradās.
- Līzbeti kaut kas it kā skubināja atpakaļ istabā. Viņa.. tūliņ aiz sliekšņa manīja ko svešādu.
Avoti: 8. sējums