uzbrēciens
uzbrēciens -a, v.; sar.
Vienreizēja paveikta darbība → uzbrēkt.
Piemēri..viņa apklusināja mūsu bļaustīšanos ar īsti niknu uzbrēcienu..
- ..viņa apklusināja mūsu bļaustīšanos ar īsti niknu uzbrēcienu..
- ..[direktora] rīcība bija nervoza un nesavaldīga. Asiem uzbrēcieniem viņš pūlējās uzturēt skolā kārtību.
- «Vai tu neēdīsi!» sāku [lopus] dzenāt. ..Taču atgadījās, ka šis uzbrēciens ar rīksti piedevām neiedarbojās.
Avoti: 8. sējums