uzkavēties
uzkavēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos; refl.
1.Būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, pie kāda), parasti neilgu laiku, arī reizēm.
PiemēriBrīdi es uzkavējos darbnīcu pagalmā, pārlaidu skatienu nojumēs stāvošajiem kombainiem un citām mašīnām..
- Brīdi es uzkavējos darbnīcu pagalmā, pārlaidu skatienu nojumēs stāvošajiem kombainiem un citām mašīnām..
- Bērnībā Neldai vislabāk patika uzkavēties virtuvē.
- ..Helga un Arnis arvien biežāk kāpa pār Doņu slieksni, arvien ilgāk uzkavējās pie laipnajiem kaimiņiem.
1.1.Atrasties, apstāties (kur, kādā vietā), parasti neilgu laiku, arī reizēm (par transportlīdzekli).
PiemēriUzkavējies dažas stundas robežpilsētiņā Brodos, sanitārvilciens joņoja atkal tālāk..
- Uzkavējies dažas stundas robežpilsētiņā Brodos, sanitārvilciens joņoja atkal tālāk..
- Kurss tika nosprausts uz Hungerburgu - nelielu Igaunijas ostu Narvas tuvumā. Kuģi tur uzkavējās vairākas dienas..
1.2.pārn. Neilgu laiku pievērsties (kam) – parasti par acīm, skatienu.
Avoti: 8. sējums