uzklīst
uzklīst -klīstu, -klīsti, -klīst, pag. -klīdu; intrans.
1.Klīstot, arī maldoties nejauši, negaidīti nokļūt, ierasties (kādā vietā).
PiemēriMežlauki ir vientuļas mājas, tāpēc te var uzklīst gan tādi, kas bēguļo, gan tādi, kas bēgļus izseko..
1.1.Par dzīvniekiem.
PiemēriVasarās dažreiz uzklīduši traki suņi, nedod dievs, ja tādu ceļā satiksi..
1.2.pārn. Izplatīties (kādā vietā) — par ziņām, baumām u. tml.
PiemēriArvien biežāk uzklīda valodas, ka vīri vairs negribot paciest svešinieku nodarītas pārestības..
Avoti: 8. sējums