Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
uzplaiksnījums
uzplaiksnījums -a, v.
Paveikta darbība, rezultāts → uzplaiksnīt.
PiemēriJauns zibens uzplaiksnījums apžilbina caur aizvērtiem plakstiem, un pērkona grāvienā žēli nodzinkst loga rūtis.
Avoti: 8. sējums