uzplaiksnījums
uzplaiksnījums -a, v.
Paveikta darbība, rezultāts → uzplaiksnīt.
PiemēriJauns zibens uzplaiksnījums apžilbina caur aizvērtiem plakstiem, un pērkona grāvienā žēli nodzinkst loga rūtis.
- Jauns zibens uzplaiksnījums apžilbina caur aizvērtiem plakstiem, un pērkona grāvienā žēli nodzinkst loga rūtis.
- ..Oļģerts zem beidzamā pakāpiena ievēroja spoži oranžu uzplaiksnījumu, kas atgādināja pilnīgi neapdzisušas oglītes iegailēšanos vēja pūsmā..
- pārn. ..tas ir sniegums.. bez lielākiem emocionālās domas uzplaiksnījumiem.
Avoti: 8. sējums