Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
uzplāt
uzplāt -plāju, -plāj, -plāj, pag. -plāju
1.trans. Plājot novietot virsū (uz kā, kam).
Piemēri..darbinieks uz krēsla atzveltnes uzplāja savu žaketi..
  • ..darbinieks uz krēsla atzveltnes uzplāja savu žaketi..
  • Saimniece uzplāja raušu mīklu uz galda.
  • Uzplāt kam lakatu.
2.intrans. Spēcīgi uzsist (kādam, kam, pa ko).
PiemēriViņš uzplāj zirgam ar grožu [grožiem] un aizbrauc.
  • Viņš uzplāj zirgam ar grožu [grožiem] un aizbrauc.
  • To nu turaidiete vairāk nevarēja ciest. Palēcās kā iedzelta, dūre bij laukā un uzplāja uzrocim tā, ka tas iekļāvās gluži līks.
Avoti: 8. sējums