Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
uzrēciens
-a, v.
1.Vienreizēja paveikta darbība → uzrēkt.
PiemēriAtskanēja lauvas uzrēciens.
1.1.pārn.; sar. Skaļš, skarbs uzkliedziens.
PiemēriTe uzreiz izdzirdu ārkārtīgi dusmīgu uzrēcienu: «Nekrietnā zagle, kā tu drīksti ķerties pie maniem krājumiem!»
Avoti: