Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
uzvilnījums
uzvilnījums -a, v.
Paveikta darbība, rezultāts → uzvilnīt.
PiemēriSeptiņdesmitajiem gadiem raksturīga liriska mākslinieciskā uztvere, liriski psiholoģiskās prozas uzvilnījums.
Avoti: 8. sējums