uzķerties
uzķerties -ķēros, -ķeries, -ķeras, pag. -ķēros; refl.
1.Satverot zvejas rīka āķi, uzdurties (uz tā) — parasti par zivīm.
Piemēri«Kur palicis pludiņš?» Kalnarājs apjucis un satraukts raugās ūdenī. «Uzķērusies!» Krietnas piecas minūtes Kalnarājs cīkstējās, kamēr krastā izvēlās sparīgs sapals.
1.1.pārn.; sar. Nonākt kļūmīgā situācijā aiz lētticības, nezināšanas u. tml.
Piemēri..viņš taču laikam iedomājas, ka mēs uzķersimies? Sāksim iet un šim stāstīt savas izdarības? Sak, lūdzu, skolotāj, es šodien taisos no vingrošanas laisties!
1.2.Aizķerties, arī nejauši saskarties (ar ko).
PiemēriEs [makšķerējot] arī jūtu, kad kāds vecs stiebrs vai zāle uzķeras uz velces žuburiem..
Stabili vārdu savienojumiUzķerties uz āķa (arī makšķeres).
Avoti: 8. sējums