veltīgs
veltīgs -ais; s. -a, -ā
veltīgi apst.
1.Tāds, kas nerada vēlamo rezultātu. Velts.
PiemēriVeltīgas cerības.
- Veltīgas cerības.
- Veltīgi tērēt laiku.
- Veltīgi runāt.
- Ciemos gājiens izrādījās veltīgs. Paziņas māte nelaida Čāpstiņu iekšā.
- Laura centās atcerēties, vai rīdziniekam bija zils krekls vai ne, bet viņas pūles bija veltīgas, atminēties viņa nespēja.
- Mums Latvijā bija tādi kranči, ka būtu bijis veltīgi atšifrēt viņu sugu [šķirni], bet ar visu to tie bija suņi no galvas līdz kājām.
- Kam veltīgi laimību kāro tu, sirds? Met projām reiz cerības tumšajā kapā..
Stabili vārdu savienojumiVeltīgi deldēt slieksni.
- Veltīgi deldēt slieksni idioma — Bez izredzēm, panākumiem vairākkārt iet (ko meklēt, lūgt).
1.1.Tāds, kas nav pamatots, arī nav vajadzīgs.
PiemēriLabprāt viņš [Teodors] gribētu.. dzirdēt, ko Oskars runā ar tēvu, bet labāk gan nost no acīm. Teodora uztraukums bija veltīgs. Oskaram prātā nenāca kaut ko stāstīt.
- Labprāt viņš [Teodors] gribētu.. dzirdēt, ko Oskars runā ar tēvu, bet labāk gan nost no acīm. Teodora uztraukums bija veltīgs. Oskaram prātā nenāca kaut ko stāstīt.
- Diezgan bieži man likās, ka riepu vairs tikai sprīdis šķir no bezdibeņa malas. Tādos brīžos rokas pašas no sevis ieķērās sēdekļa atzveltnē. Tas.. bija muļķīgi un pilnīgi veltīgi.
Avoti: 8. sējums