viltus
viltus -us, v.
vilts -a, v.; parasti vsk.
1.Viltīga rīcība. Arī viltīgums.
PiemēriPauls: Līdz šim to turēja par gudrību, ja kāds ar viltu dabūja atpakaļ, kas viņam ar viltu bija noņemts.
- Pauls: Līdz šim to turēja par gudrību, ja kāds ar viltu dabūja atpakaļ, kas viņam ar viltu bija noņemts.
- Ar viltu un nodevību Svešzemnieks iegūst Magoni, krāšņāko Kurzemes meiteni.
- Nokļuvis mežā, piepeši atskārtu, ka tur ir mana īstā vieta... Mežs un ļaudis, kas tajā strādāja, bija bez viltus un visādiem blakus aprēķiniem.
- pārn. ..lapsa gribēja ar viltu nokost gudrinieci vārnu. Tā aizlēca pakalnē un likās nosprāgusi.
2.ģen.: viltus, adj. nozīmē Neīsts.
PiemēriAnna: Viltus hercogienes gods mani nesaista, kavalier. Mani senči ir Zemgales bajāri, un viņu dižciltība ir vecāka nekā šiem iekarotājiem.
- Anna: Viltus hercogienes gods mani nesaista, kavalier. Mani senči ir Zemgales bajāri, un viņu dižciltība ir vecāka nekā šiem iekarotājiem.
- Kādreiz pie Kolkas jūras laupītāji aizdedzināja viltus bāku.
- ..Jelgavai garām nav pagājuši arī viltus zinātnieki. Slavenais starptautiskais šarlatāns Kaliostro te plūcis laurus galma dāmu aprindās ar saviem «skaistuma ūdeņiem» un «gudrības akmeņiem»...
2.1.Nepatiess. Arī liekuļots.
PiemēriViltus valoda.
- Viltus valoda.
- Viltus asara paretam auksta nolās, Bet caur asarām spurdz smieklu spars..
Avoti: 8. sējums