viļāties
viļāties -ājos, -ājies, -ājas, pag. -ājos; refl.
1.Guļus stāvoklī vairākkārt griezties, velties no vieniem sāniem uz otriem. Vāļāties (1).
PiemēriMēs [bērni] varējām skraidīt pa visu dārzu, viļāties pa zāli, kurā vietā vien iegribējās.
- Mēs [bērni] varējām skraidīt pa visu dārzu, viļāties pa zāli, kurā vietā vien iegribējās.
- Es [zēns] nokritu zālē un viļājos kā zirgs.
1.1.Bezdarbībā gulšņāt.
PiemēriTā taču bija mazā jaunkundzīte, kas augu dienu viļājās Dubura dārzā.
- Tā taču bija mazā jaunkundzīte, kas augu dienu viļājās Dubura dārzā.
- Gulēšu, gulēšu, gulēšu. Ceturtajā [dienā] pamodīšos un vēl augšā necelšos. Vēl trīs dienas viļāšos un skatīšos debesīs.
1.2.Atrasties (kur), parasti, nesakārtotam (parasti par apaļiem priekšmetiem).
PiemēriMārtiņš ieiet ābeļdārzā, kur saulītē jau viļājas agrīnie, vēja trauktie rudens āboli.
- Mārtiņš ieiet ābeļdārzā, kur saulītē jau viļājas agrīnie, vēja trauktie rudens āboli.
- ..cīņu vietās pārāk bieži zem kājām nodun baļķiem pārsegts bunkura tukšums, viļājas nesprāgusi granāta..
Avoti: 8. sējums