vēcināt
vēcināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Vairākkārt strauji kustināt no vienas puses uz otru, šurp turp (roku), arī (ko) rokā saņemtu.
PiemēriZaldāti, lūkodami iesilt, vēcināja rokas ap pleciem, locījās, dauzīja kājas uz zemes..
1.1.intrans.
PiemēriAizbraucot ievēroju, ka Maija vēl vēcina ar roku, bet sapratu, ka šīs ardievas nav domātas man..
1.2.Vairākkārt strauji kustināt (parasti spārnus, asti) augšup lejup, šurp turp (par dzīvniekiem).
Piemēri..putns.., vēcinot spārnus, lidoja pavisam zemu.
Avoti: 8. sējums