šķīdonis
šķīdonis -ņa, v.
Atkusnis (parasti pavasarī), kad strauji kūst sniegs, atlaižas zeme. Arī slapjdraņķis (rudenī, ziemā).
PiemēriVisu aprīli pūta ass vējš. Sniegs nokusa ātri, bet zaļums aizkavējās... arī šķīdonis pieturējās, un, līdzko kaut kur jānogriežas no šosejas, tūlīt sākās nepārtraukts dubļu ezers.
- Visu aprīli pūta ass vējš. Sniegs nokusa ātri, bet zaļums aizkavējās... arī šķīdonis pieturējās, un, līdzko kaut kur jānogriežas no šosejas, tūlīt sākās nepārtraukts dubļu ezers.
- ..bija iestājies jau rudens šķīdonis, un uzcelti mūri vairs neizžūs.
- Padomājiet tikai - dzīvot kaut kādā nostūrī bez elektrības.. Bez kādas satiksmes, ziemas puteņos un šķīdoņos pat bez ceļiem.
Avoti: 7-2. sējums