šņaukāties
šņaukāties -ājos, -ājies, -ājas, pag. -ājos; refl.
1.Vairākkārt šņaukt1. Šņaukāt (1).
PiemēriKārlis.. bieži šņaukājās ar milzīgu troksni, pēc kārtas aizspiezdams ar īkšķi te vienu nāsi, te otru..
- Kārlis.. bieži šņaukājās ar milzīgu troksni, pēc kārtas aizspiezdams ar īkšķi te vienu nāsi, te otru..
- Rimša izvilka no kabatas lakatiņu, ilgi šņaukājās un kraukājās.
- Asaras krita uz maņas rokas. Viņa kodīja lūpas un skaļi šņaukājās.
2.Vairākkārt skaļi ieelpot, izelpot caur degunu (parasti, ja ir iesnas). Šņaukāt (2).
Piemēri..viņi sprauslāja, kāsēja un šņaukājās. Beidzot uzrausās krastā un palūkojās apkārt.
- ..viņi sprauslāja, kāsēja un šņaukājās. Beidzot uzrausās krastā un palūkojās apkārt.
- Gultā iegājusi, nevaru iemigt: grozos un šņaukājos.
2.1.Izelpā vai ieelpā radīt raksturīgu troksni (par dzīvniekiem).
PiemēriMuša [suns], apsēdies uz celiņa pie Vildes-Mežnieces kājām, šņaukājās, likās, ka suns raudātu.
- Muša [suns], apsēdies uz celiņa pie Vildes-Mežnieces kājām, šņaukājās, likās, ka suns raudātu.
3.sar. Raukt degunu, viebties, arī skaļi elpot (aiz dusmām, nepatikas, satraukuma u. tml.). Šņaukāt (3).
Piemēri..neko lielu viņš vis nešņaukājas, kad jālien iekšā segtā jūras liellaivā,.. kas ož pēc siļķēm un sarūsējušas dzelzs.
- ..neko lielu viņš vis nešņaukājas, kad jālien iekšā segtā jūras liellaivā,.. kas ož pēc siļķēm un sarūsējušas dzelzs.
- Kā šodien tā ģērbšanās neveicas!.. Jaņuks šņaukājas un skaišas, bet nekas nelīdz - jāiet vien pie mātes uz virtuvi, lai palīdz.
- «Mēs jau esam mācītas dziedāt un spēlēt.. nevis ar traukiem rīkoties,» šņaukājās meitenes..
Avoti: 7-2. sējums