šņākuļot
šņākuļot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Šņākāt1.
PiemēriBaiba nav nekāda labā slēpotāja, viņa šņākuļo caur degunu, sparīgi mētā nūjas..
- Baiba nav nekāda labā slēpotāja, viņa šņākuļo caur degunu, sparīgi mētā nūjas..
- ..pāri istabai pie pretējās sienas uz dīvāna šņākuļo Kārlis. Viņam ir dziļš miegs ..
- Zirgi nemierīgi, laikam grib dzert. Baltābolis dīdās, šņākuļo, grūti novaldīt, jo laužņu mutē nav.
2.parasti 3. pers. Šņākāt2.
PiemēriLaukā bija sacēlies mērens vējš. Tas šņākuļoja un raustīja aiz loga vecos vītolus..
- Laukā bija sacēlies mērens vējš. Tas šņākuļoja un raustīja aiz loga vecos vītolus..
- ..drīz pār viņa galvu sāka šņākuļot vējā meža koki.
- Virs depo ēkas skursteņa galā sāk šņākuļot tvaika mutulis, kas drīz vien pārvēršas sīkā, spalgā svilpienā.
3.parasti 3. pers. Šņākāt3.
PiemēriTīdamies dūmu un tvaika vērpetēs, vilciens šņākuļodams aizslīdēja no perona.
- Tīdamies dūmu un tvaika vērpetēs, vilciens šņākuļodams aizslīdēja no perona.
- Šņākuļodamas aizvērās.. [autobusa] durvis..
- Pāri galvai lido granātas, šņākuļo šķembas..
Avoti: 7-2. sējums