šņākuļot

šņākuļot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.

PiemēriBaiba nav nekāda labā slēpotāja, viņa šņākuļo caur degunu, sparīgi mētā nūjas..

2.parasti 3. pers. Šņākāt₂.

PiemēriLaukā bija sacēlies mērens vējš. Tas šņākuļoja un raustīja aiz loga vecos vītolus..

3.parasti 3. pers. Šņākāt₃.

PiemēriTīdamies dūmu un tvaika vērpetēs, vilciens šņākuļodams aizslīdēja no perona.

Avoti: 7-2. sējums