žēloties
žēloties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.
Paust neapmierinātību, gausties. Arī sūdzēties2.
Piemēri..Ķencis zvejoja vēl pamazām ar kausu pa katlu žēlodamies, ka zupa esot jāatstāj neizstrēbta.
- ..Ķencis zvejoja vēl pamazām ar kausu pa katlu žēlodamies, ka zupa esot jāatstāj neizstrēbta.
- ..šis cilvēks nežēlojās par savu likteni. Viņš laikam neprata žēloties.
- Man ir labi. Esmu apmierināts. Arī ēdienu saimniece dod labu, nav ko žēloties.
- «Man reibst galva,» vidējais dēls žēlojās..
- «Man kājas nosalušas. Es vairs tās nejūtu,» ezis žēlojās.
Avoti: 8. sējums