Paplašinātā meklēšana
Meklējam mīle.
Atrasts vārdos (4):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (63):
- apkampt Aptvert rokām (paužot maigumu, sirsnību, mīlestību). Apskaut.
- erotika Ar mīlestību saistīts jūtu un izturēšanās veidu kopums.
- lenkt Ar savu izturēšanos (pret kādu) neatlaidīgi censties pievērst sev (tā) uzmanību, labvēlību, mīlestību.
- nodot Ar savu rīcību, izturēšanos pievilt (kāda) uzticēšanos, cerības (parasti draudzībā, mīlestībā).
- cilvēkmīlestība Attieksme, kam raksturīga mīlestība pret cilvēkiem, cilvēci. Cilvēcība, arī humanitāte.
- pielūgsme Attieksme, kurai raksturīga sevišķa (pat pārmērīga) cieņa un mīlestība. Šīs attieksmes izpausme.
- Meklēt ceļu uz sirdi Censties iegūt (kāda) atsaucību, simpātijas, mīlestību.
- Tīkot pēc (kāda) sirds Censties iegūt (kāda) simpātijas, mīlestību.
- Tīkot pēc (kāda) sirds Censties iegūt (kāda) simpātijas, mīlestību.
- cilvēkmīla Cilvēkmīlestība.
- labs Cilvēks, ar kuru saista draudzība, mīlestība.
- mīļš Cilvēks, kas izraisa mīlestību (1), cilvēks, pret ko izjūt mīlestību (1).
- mīļš Cilvēks, kas izraisa mīlestību (2), cilvēks, pret ko izjūt mīlestību (2). Cilvēks, kas izraisa dziļu sirsnību, draudzību, interesi.
- sirdsmīļotais Cilvēks, pret ko izjūt dziļu mīlestību.
- mīļots Cilvēks, pret ko izjūt mīlestību (1).
- mīļumiņš Cilvēks, pret ko izjūt simpātijas, sirsnību, arī draudzību, mīlestību, pret ko izturas ar simpātijām, sirsnību, arī draudzību, mīlestību.
- simpātija Cilvēks, pret kuru izjūt patika, labvēlību, arī draudzību, mīlestību.
- dārgs Cilvēks, pret kuru izjūt sirsnību, mīlestību. Ļoti tuvs cilvēks.
- Preciozā literatūra Franču baroka literatūras novirziens (17. gadsimtā), kam raksturīga izsmalcināta alegoriska izteiksme, galantas mīlestības attēlojums, aristokrātijas idealizācija.
- apmīļot Glāstot, pieglaužoties paust maigumu, mīlestību (pret cilvēku).
- Atrast ceļu uz sirdi Iegūt (kāda) atsaucību, simpātijas, mīlestību.
- Nelaimīgi iemīlēties Iemīlēties kādā, neizraisot tā pretmīlestību. Iemīlēties cilvēkā, ar kuru kādu apstākļu dēļ nav iespējama kopdzīve.
- mīlēt Izjust mīlestību (1).
- mīlēt Izjust mīlestību (2).
- pielūgt Izjust un izpaust (pret kādu) sevišķu (pat pārmērīgu) cieņu un mīlestību. Dievināt.
- maigoties Izrādīt maigumu, arī mīlestību (pret kādu). Arī mīlināties (1).
- nodevība Izturēšanās, rīcība, kas sagādā (kādam) vilšanos, neatbilst (kāda) cerībām (parasti draudzībā, mīlestībā).
- lidot Izturēties (pret kādu cilvēku) sevišķi laipni, uzmanīgi, lai iegūtu (tā) labvēlību, mīlestību.
- atstumt Izturēties nelaipni, vēsi (pret kādu). Atraidīt (kāda) draudzību, mīlestību.
- apskaut Liekot (rokas kādam apkārt), apņemt, aptvert (lai paustu maigumu, sirsnību, mīlestību).
- mīļš Lieto uzrunā, lai paustu simpātijas, sirsnību, arī draudzību, mīlestību (pret kādu).
- dārgs Lieto uzrunā, lai paustu sirsnību, mīlestību, apliecinātu (kādam) dziļas simpātijas.
- skaut Likt rokas (kādam, kam) apkārt, parasti, lai paustu maigumu, sirsnību, mīlestību.
- romance Liriska vai liriski dramatiska dziesma (parasti par mīlestības tematu) ar instrumentālu pavadījumu. Lirisks, melodisks instrumentāls skaņdarbs.
- kancona Lirisks dzejolis par bruņinieku mīlestību. Senās franču vai itāliešu dzejas veids.
- romance Lirisks vai liriski dramatisks dzejolis (parasti par mīlestības tematu).
- glāsts Maigs (rokas) pieskāriens glaudot. Sirsnības, mīlestības izpausme, apskaujot, skūpstot.
- pretmīla Mīla, kas izraisās cilvēkā, kuru kāds mīl. Pretmīlestība
- Nelaimīga mīlestība Mīlestība, kas neizraisa pretmīlestību. Mīlestība pret cilvēku, ar kuru kādu apstākļu dēļ nav iespējama kopdzīve.
- sentiments Pārlieka emocionalitāte, piemēram, mīlestības, skumju izpausmē.
- lolot Pašaizliedzīgi audzināt (bērnu), maigi, gādīgi, ar lielu mīlestību rūpēties (par to).
- lolojums Pašaizliedzīgi audzināts, maigi, gādīgi, ar lielu mīlestību aprūpēts bērns.
- skūpsts Pieskāriens (kādam, kam) ar lūpām, paužot, piemēram, mīlestību, draudzību, cieņu.
- sānlēciens Rīcība, kas saistīta ar neuzticību mīlestībā, laulības pārkāpšanu.
- Bruņinieku romāns Romāns par bruņinieku mīlestību un neparastajiem piedzīvojumiem (12.-14. gadsimta feodālajā literatūrā).
- Bruņinieku romāns Romāns par bruņinieku mīlestību un neparastajiem piedzīvojumiem (12.-14. gadsimta feodālajā literatūrā).
- mīļš Saistīts ar mīlestību (2). Saistīts ar dziļu sirsnību, draudzību, interesi.
- patriotisms Savas dzimtenes, tautas mīlestība, uzticība savai dzimtenei, tautai, gatavība pašaizliedzīgi darboties to labā.
- patikšana Simpātijas (pret kādu cilvēku). Arī mīlestība, draudzība.
- skūpstīt Skart (kādu, ko) ar lūpām, paužot, piemēram, mīlestību, draudzību, cieņu.
- mīļš Tāds, kas ar savu izturēšanos, rīcību, runu pauž mīlestību (1).
- intīms Tāds, kas attiecas uz vīrieša un sievietes mīlestību, tuvību.
- platonisks Tāds, kas balstās tikai uz garīgām simpātijām (parasti par mīlestību).
- sentimentāls Tāds, kas ir pārlieku emocionāls, piemēram, mīlestības, skumju izpausmē.
- uzticams Tāds, kas ir pastāvīgs, tikumīgs (mīlestībā, laulībā pret savu partneri).
- uzticīgs Tāds, kas ir pastāvīgs, tikumīgs (mīlestībā, laulībā pret savu partneri). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- mīļš Tāds, kas izraisa mīlestību (1), tāds, pret ko izjūt mīlestību (1).
- mīļš Tāds, kas izraisa mīlestību (2), tāds, pret ko izjūt mīlestību (2). Tāds, kas izraisa dziļu sirsnību, draudzību, interesi.
- nemīlams Tāds, kas piemīt cilvēkam, pret kuru neizjūt mīlestību.
- sirdsmīļš Tāds, pret ko izjūt dziļu mīlestību.
- nemīlams Tāds, pret kuru neizjūt mīlestību.
- sirdslieta Tas, kas ir saistīts ar mīlestību uz pretējā dzimuma cilvēku, ar (kāda) intīmo dzīvi.
- humānisms Uzskatu un rīcības sistēma, kam raksturīga cilvēkmīlestība, rūpes par cilvēka labklājību un cieņa pret cilvēku.
mīle citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MEV