Paplašinātā meklēšana
Meklējam pārlieku.
Atrasts vārdos (2):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (21):
- vīzdegunīgs Augstprātīgs, nicīgi iedomīgs, arī uzpūtīgs, pārlieku izvēlīgs.
- Ūdens gabals Bezsaturīgs, pārlieku garš teksts.
- Ūdens gabals Bezsaturīgs, pārlieku garš teksts.
- Sēdēt uz rubļa (arī uz kapeikas) Būt skopam, pārlieku taupīgam.
- noslaukt Ilgāku laiku pārlieku slaucot (piemēram, ālavu govi), novājināt, padarīt (to) mazproduktīvu.
- noslaukt Ilgāku laiku, pārlieku daudz tērēt (kā līdzekļus). Ilgāku laiku pārlieku daudz tērējot (kā) līdzekļus, padarīt (to) nabadzīgu.
- jaunkundze Jauna sieviete ar pārlieku smalkām, arī kundziskām manierēm.
- jaunkungs Jauns vīrietis ar pārlieku smalkām, arī kundziskām manierēm.
- aptaukoties Kļūt pārlieku tuklam, pārāk uzbaroties.
- stāvgrūdām Ļoti, arī pārlieku lielā daudzumā.
- Līdz nejēdzībai Ļoti, pārlieku (par ko nevēlamu, nepatīkamu).
- Līdz nelabumam Ļoti, pārlieku (par ko nevēlamu, nepatīkamu).
- nejēdzīgs Ļoti, pārlieku (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu).
- aplams Ļoti, pārlieku.
- pašmērķis Priekšmets, parādība, norise, uz ko pārlieku tiecas, ko pārlieku izceļ, neņemot vērā (kā) būtību, galveno uzdevumu.
- (Kāda) lapsene (arī blusa, muša) iekodusi, arī (kāds) dundurs iekodis Saka, ja kāds bez pietiekama pamata kļūst dusmīgs vai stūrgalvīgs. Saka, ja kāds ir pārlieku nemierīgs, satraukts.
- (Kāda) muša (arī blusa, lapsene) iekodusi, arī (kāds) dundurs iekodis Saka, ja kāds bez pietiekama pamata kļūst dusmīgs vai stūrgalvīgs. Saka, ja kāds ir pārlieku nemierīgs, satraukts.
- sentimentālisms Strāvojums Eiropas literatūrā un mākslā (18. gadsimta beigās un 19. gadsimta sākumā), kuram raksturīgs idealizēts, pārlieku emocionāls cilvēka subjektīvo izjūtu, intīmo pārdzīvojumu vai dabas atainojums un (pretēji klasicismam) pievēršanās tautas dzīves tēlojumam.
- stāvgrūdām Tā, ka ir ļoti, arī pārlieku pilns (ar cilvēkiem, arī priekšmetiem), tā, ka nav vairs brīvu vietu.
- sentimentāls Tāds, kas ir pārlieku emocionāls, piemēram, mīlestības, skumju izpausmē.
- pašmērķīgs Tāds, uz ko pārlieku tiecas, ko pārlieku izceļ, neņemot vēra (kā) būtību, galveno uzdevumu.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa pārlieku.