Paplašinātā meklēšana
Meklējam solīt.
Atrasts vārdos (13):
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (50):
- galvot Apgalvot, apsolīt, ka kas notiks, īstenosies.
- piesolīt Apsolīt (ko iedot, piešķirt).
- piesolīt Apsolīt (ko paveikt, izdarīt).
- pasolīt Apsolīt (ko), parasti nepārliecinoši, nedroši.
- sasolīt Apsolīt (parasti daudz).
- Dot goda vārdu (arī godavārdu) Apsolīt ar goda vārdu.
- Dot godavārdu (arī goda vārdu) Apsolīt ar godavārdu.
- Dot goda vārdu (arī godavārdu) Apsolīt ar godavārdu.
- Dot goda vārdu (arī godavārdu) Apsolīt ar godavārdu.
- apsolīties Apsolīt kļūt par sievu (kam).
- piesolīties Apsolīties būt par (kāda darba, uzdevuma) veicēju.
- apņemties Apsolīties citiem, ka veiks kādu uzdevumu, pienākumu. Uzņemties saistību.
- Palocīt (retāk locīt) galvu Ar galvas kustību (iz)paust pozitīvu atbildi, pievienošanos (kam), (ap)solīt (ko). Ar galvas mājienu (iz)paust paskubinājumu, uzmundrinājumu (kādam ko darīt).
- Palocīt galvu Ar galvas kustību pasveicināt. Ar galvas kustību izpaust pozitīvu atbildi, pievienošanos (kam), apsolīt (ko). Ar galvas mājienu izpaust paskubinājumu, uzmundrinājumu (kādam ko darīt).
- Locīt galvu Ar galvas kustību paust pozitīvu atbildi, pievienošanos (kam), solīt ko. Ar galvas mājienu paust paskubinājumu, uzmundrinājumu (kādam ko darīt).
- Turēt doto vārdu Darīt, rīkoties tā, kā solīts.
- Turēt (doto, arī savu) vārdu Darīt, rīkoties tā, kā solīts.
- Turēt (doto, arī savu) vārdu Darīt, rīkoties tā, kā solīts.
- apsolīties Dot solījumu, apsolīt (ko veikt, darīt).
- pieteikties Izteikt vēlēšanos, būt ar mieru (ko darīt, veikt). Arī piesolīties.
- mesija Jūdaismā - dieva apsolītais glābējs. Kristiānismā - Jēzus Kristus.
- nolielīties Lielīties un pabeigt lielīties. Lieloties apsolīties (ko darīt).
- Ar muti kalnus gāzt Lielīties, apsolīt darīt lielus darbus, bet neko neizdarīt, daudz apsolīt, bet solījumus nepildīt.
- Ar muti kalnus gāzt Lielīties, apsolīt darīt lielus darbus, bet neko neizdarīt, daudz apsolīt, bet solījumus nepildīt.
- Ar muti kalnus gāzt Lielīties, apsolīt darīt lielus darbus, bet neko neizdarīt. Daudz apsolīt, bet solījumus nepildīt.
- zvērināt Likt (kādam) solīt.
- nozvērināt Likt (kādam) stingri apsolīties, zvērēt.
- apņemties Nodomāt, ka veiks kādu uzdevumu, pienākumu, saistību. Apsolīties sev.
- zvērēt Noteikti, arī svinīgi apgalvot, apsolīt (ko).
- izsolīt Oficiāli apsolīt (balvu par ko).
- teikties Paust (kādu apņemšanos), solīties (ko darīt); sacīties (2).
- sacīties Paust (kādu apņemšanos), solīties (ko darīt). Teikties (2).
- solījums Paveikta darbība, rezultāts --> solīt (1).
- solījums Paveikta darbība, rezultāts --> solīt (2).
- atteikt Paziņot, ka atsakās (no kā agrāk pasūtīta, apsolīta).
- piekrāpt Piemānīt, pievilt (kādu), piemēram, melojot, neizpildot solīto, neattaisnojot cerības.
- atprasīt Pieprasīt, lai atdod (nopelnīto, apsolīto u. tml.).
- Kaisīt (arī laist, šķiest, mētāt, svaidīt) vārdus pa vējam (arī vējos, vējā) Runāt veltīgi. Runāt, solīt nepārdomāti.
- Kaisīt (arī laist, šķiest, mētāt, svaidīt) vārdus pa vējam (arī vējos, vējā), arī runāt vējā Runāt veltīgi. Runāt, solīt nepārdomāti.
- Sacīts (retāk runāts) - darīts Saka, ja nekavējoties tiek izpildīts apsolītais, norunātais.
- Runāts (biežāk sacīts), darīts Saka, ja nekavējoties tiek izpildīts apsolītais, norunātais.
- Sacīts (retāk runāts), darīts Saka, ja nekavējoties tiek izpildīts apsolītais, norunātais.
- saderināties Savstarpēji iepriekšēji solīties, vienoties noslēgt laulību. Iesniegt laulību reģistrācijas pieteikumu.
- Dot vārdu Solīt, apsolīt.
- Dot vārdu Solīt, apsolīt.
- galvot Uzņemties saistības, apliecināt, solīt, ka persona pēc likuma izpildīs saistībā, apliecinājumā, solījumā, noteiktās prasības.
- izsolīties Vairākkārt solīt.
- izpildīt Veikt, īstenot (apsolīto).
- pildīt Veikt, īstenot (apsolīto).
- Mest vējā Veltīgi tērēt, šķiest. Bezatbildīgi runāt, solīt.
solīt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV