Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
aizkuņģa
aizkuņģa ģen., nelok.; anat.
Tāds, kas atrodas aiz kuņģa.
Piemēri..uztura sagremošana galvenokārt tiek veikta tievajās zarnās ar to fermentu palīdzību, kurus izdala aizkuņģa dziedzeris un tievo zarnu gļotāda..
Avoti: 1. sējums