bailīgums
bailīgums -a, v.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → bailīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriCilvēka bailīgums.
- Cilvēka bailīgums.
- Pārvarēt bailīgumu.
- Aitas bailīgums un biklums taisni nožēlojams.
Avoti: 2. sējums