blāvs
blāvs -ais; s. -a, -ā
blāvi apst.
1.Tāds, kas dod vāju, niecīgu apgaismojumu (par gaismas avotu). Vājš (par gaismu).
PiemēriBlāva spuldze.
2.Tāds, kas nav caurspīdīgs, dzidrs.
PiemēriBlāva stikla vāze.
3.Tāds, kam nav mirdzuma, spīduma. Nespodrs.
PiemēriEs.. ieskatos Harijam acīs. Bet šodien tās ir.. blāvas..
3.1.Gaiss, bālgans (par priekšmetiem, kas saskatāmi tumsā).
PiemēriPuķes vasaras nakts krēslā plaiksnījās blāviem, baltiem, sarkaniem, ziliem un dzelteniem plankumiem.
Avoti: 2. sējums