Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
braukaļāt
braukaļāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; intrans.; niev.
Braukalēt.
Piemēri..nebūs vairs nelietderīgi jākavē laiks, braukaļājot pēc katra nieka uz Lauktehnikas bāzi.
Avoti: 2. sējums