Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
burzgot
burzgot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.; pareti
Burzguļot.
PiemēriDņeprai pāri dambis likts, Slūžās ūdens burzgo pikts.
Avoti: 2. sējums