Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
durkļots
durkļots -ais; s. -a, -ā
Tāds (ierocis), kam ir durklis.
Piemēri..Jaunmuižas ielā.. iznira milzīgs pulks zaldātu ar durkļotam šautenēm pār plecu.
  • ..Jaunmuižas ielā.. iznira milzīgs pulks zaldātu ar durkļotam šautenēm pār plecu.
  • Tur stāvēja policisti ar durkļotam šautenēm rokā.
Avoti: 2. sējums