durnēt
durnēt durnu, durni, durn, arī durnēju, durnē, durnē, pag. durnēju; intrans.; apv.
Nekā nedarīt. Arī klusēt.
PiemēriPalaidnis pie ozola durn.
- Palaidnis pie ozola durn.
- Ko nu tu tur durnē un ne ar vienu vairs nerunā.
- pārn. Lūk, mēness.. raugās pār Kurzemes pakalniem. Augstākajā no tiem, zemei pieplakuši, durn mazsaimnieka Tīpora staļļi un pussagruvuši istaba.
Avoti: 2. sējums