Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
grābiens
grābiens -a, v.
1.Vienreizēja paveikta darbība → grābt1. Tvēriens.
PiemēriNu Svilpis ceļas no sola, pastiepa labo roku un ar veiklu, labi tēmētu grābienu satvēra Grunduli aiz apkakles.
  • Nu Svilpis ceļas no sola, pastiepa labo roku un ar veiklu, labi tēmētu grābienu satvēra Grunduli aiz apkakles.
  • Vienā grābienā Linums samiedza saujā aprakstītās lapas, iegrūda tās mēteļa kabatā..
  • ..viņš paķēra klēpi no saslietas linu skrīnes [kaudzes] un nosvieda pa grābienam..
2.Vienreizēja paveikta darbība → grābt2.
PiemēriJurģa ekskavators taisa varenu grābienu. Pajūk zeme, trīc un plaisā.
  • Jurģa ekskavators taisa varenu grābienu. Pajūk zeme, trīc un plaisā.
  • Netālu no šejienes grauž zemi kāds cits ekskavators. Grābiens - četri kubikmetri.
Avoti: 3. sējums