izlaidība
izlaidība -as, s.; parasti vsk.
1.Personības īpašība, kurai raksturīgs zems morāles līmenis.
PiemēriKur ar pavēli bija atļauts dedzināt, tur jau dedzinātāju laupīšanai un izlaidībai vairs tālākās pavēles nevajadzēja.
- Kur ar pavēli bija atļauts dedzināt, tur jau dedzinātāju laupīšanai un izlaidībai vairs tālākās pavēles nevajadzēja.
- «Paldies, Zitiņ!» es teicu un turpat visu acu priekšā viņu noskūpstīju... Mūsu svētulīgie tikumības sargi.. varēja mūsu jaunatnei pārmest morālo izlaidību.
- «Paskaties tikai, precējies un skatās uz sieviešiem!» Lapsa sašutis iesaucās. «Tā taču ir vislielākā izlaidība!»
1.1.Slinkums, nevīžība.
Avoti: 3. sējums