izlādēties1
izlādēties [izlãdēties] -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos; refl.
1.Atbrīvoties no elektriskā lādiņa (piemēram, par ierīci).
PiemēriRadiostacijas baterija bija izlādējusies, dzirdamība ļoti slikta.
1.1.sar. Brīvi izpaužoties, kļūt mazāk spēcīgam (par psihisku stāvokli).
PiemēriJaunatnes neapmierinātība [ārzemēs] izlādējas ar brutalitāti katrā izdevīgā gadījumā, piemēram, futbola mača laikā.
1.2.sar. Strauji atbrīvoties no spēcīga (psihiska) sasprindzinājuma.
PiemēriOļģerts attapās, ka viņam gribas iedzert - iedzert un izlādēties vai nomierināties..
Avoti: 3. sējums