izlādēties2
izlādēties [izlâdēties] -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos; refl.
Ilgāku laiku, daudz lādēties.
PiemēriNo manas mutes izsprūk nejauks brēciens, kam seko vesela straume izmeklētu, stipru vārdu.. Un tikai tad, kad esmu pamatīgi izlādējies, nāk tāda apjausma, ka Donžuāns pēc visa tā var mani vienkārši saliekt ragā..
Avoti: 3. sējums