Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kvelmains
kvelmains -ais; s. -a, -ā.
kvelmaini apst.; reti
Ļoti karsts, svelmains. Kvēlains.
PiemēriRitas mati mirdzēja maija pēcpusdienas kvelmainajā saulē.
Avoti: 4. sējums