Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
mirklīgs
mirklīgs -ais; s. -a, -ā
mirklīgi apst.
Tāds, kas rodas, noris ļoti īsā laika sprīdī, pēkšņi. Ļoti ātri pārejošs. Acumirklīgs.
PiemēriMirklīgs apjukums.
Avoti: 5. sējums