mirkšķināt
mirkšķināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju
1.trans. Reflekioriski nolaist un pacelt plakstiņus (acīm).
Piemēri..Blumberģis tikai mirkšķināja noraudātās miglainās acis, apkārt vērdamies, laikam mēģinādams sazīmēt, kurā krogā viņi patlaban atrodas.
1.1.Reflektoriski nolaist un pacelt (plakstiņus).
Piemēri..viņa beidzot atcerējās par skropstu tušu un visiem spēkiem pūlējās nemirkšķināt plakstiņus, lai abas asaras neritētu uz leju..
1.2.intrans. Dot zīmi (ar acīm), nolaižot un paceļot plakstiņus.
PiemēriKā atspole no virtuves izskrēja pati [saimniece] un mirkšķināja Laiviņām ar acīm, aicinādama ienākt istabā.
1.3.intrans. Dot zīmi ar plakstiņu kustību.
PiemēriMirkšķināt spēles partnerim.
2.parasti 3. pers.; intrans. Mirgot1.
PiemēriSignāluguntiņa mirkšķina man kā šķelmīga, draudzīga acs..
2.1.trans.
PiemēriTe pazuzdama mākoņos, te atkal iznirdama, tā [lidmašīna], mirkšķinot signāluguntiņu, pārlaižas pāri mežam, pāri manai galvai..
Avoti: 5. sējums