Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
neaptraipīts
neaptraipīts -ais; s. -a, -ā
neaptraipīti apst.
1.Nol. divd. → aptraipīt.
2.Tāds, kas nav apkaunots. Arī godīgs.
PiemēriNeaptraipīts vārds.
2.1.Tikumiski nevainojams.
Avoti: 5. sējums