neaptraipīts
neaptraipīts -ais; s. -a, -ā
neaptraipīti apst.
1.Nol. divd. → aptraipīt.
2.Tāds, kas nav apkaunots. Arī godīgs.
PiemēriNeaptraipīts vārds.
- Neaptraipīts vārds.
- Neaptraipīta reputācija.
- Nevainīgajam, kam gadījies nokļūt zem to [aizdomu] melnā spārna, ir tikai viena iespēja, kā palikt neaptraipītam, - sagaidīt pilnīgu attaisnojumu.
2.1.Tikumiski nevainojams.
Avoti: 5. sējums