nebēdnieks
nebēdnieks -a, v.
nebēdniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
Nebēdnīgs cilvēks. Nebēdnis.
PiemēriViņam līdzi aizbrauca kāds no jaunākajiem Rīgas puišiem, vislielākais jokdaris un nebēdnieks visā bataljonā.
- Viņam līdzi aizbrauca kāds no jaunākajiem Rīgas puišiem, vislielākais jokdaris un nebēdnieks visā bataljonā.
- Kad es biju jauna meita, Es bij liela nebēdniece: Puis' [puisi] ar kāju nospārdīju, Sun' [suni] ar kaulu nomētāju.
- Mazie nebēdnieki, kuru te pirmīt bija vesels bars, laikam aizskrējusi pusdienās.
Avoti: 5. sējums