Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nebēdnieks
nebēdnieks -a, v.
nebēdniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
Nebēdnīgs cilvēks. Nebēdnis.
PiemēriViņam līdzi aizbrauca kāds no jaunākajiem Rīgas puišiem, vislielākais jokdaris un nebēdnieks visā bataljonā.
Avoti: 5. sējums