nejaušs
nejaušs -ais; s. -a, -ā
nejauši apst.
1.Tāds, kas notiek negaidīti, neparedzēti.
PiemēriMežam vajadzēja degt! Nejaušs gadījums viņam bij rādījis, kā baronam par viņa cietsirdību varēja atriebties!
1.1.Tāds, kas rodas, izriet no neparedzētas apstākļu sakritības, sagadīšanās.
PiemēriNejaušs atklājums.
1.2.Tāds, kas tiek darīts, veikts bez nolūka, iepriekšēja nodoma.
PiemēriNejaušs žests.
1.3.Tāds, ar ko ir radusies saikne apstākļu sakritības, sagadīšanās dēļ (par cilvēku). Tāds, kam (ar ko) ir radusies saikne apstākļu sakritības, sagadīšanās dēļ.
PiemēriNejaušs sarunbiedrs.
2.Tāds, kas nav radies, izveidojies likumsakarīgi. Nebūtisks.
PiemēriNejauši panākumi.
2.1.Tāds, kas var gadīties. Arī varbūtējs.
PiemēriNejaušās kļūdas var rasties no signālu kropļojumiem.. arī tad, ja visas [skaitļošanas] mašīnas shēmas ir kārtībā.
3.filoz. Tāds, ko izraisa nevis parādības būtība, bet gan kāds ārējs, nebūtisks apstāklis.
PiemēriParādības nepieciešamās un nejaušās īpašības.
Avoti: 5. sējums