nejaušs
nejaušs -ais; s. -a, -ā
nejauši apst.
1.Tāds, kas notiek negaidīti, neparedzēti.
PiemēriMežam vajadzēja degt! Nejaušs gadījums viņam bij rādījis, kā baronam par viņa cietsirdību varēja atriebties!
- Mežam vajadzēja degt! Nejaušs gadījums viņam bij rādījis, kā baronam par viņa cietsirdību varēja atriebties!
- Viņi abi ir priecīgi par nejaušo sastapšanos.
- ..Ziemciešu tēvs atģidies atņem sveicinājumu. «No kurienes tu tik nejauši - mani tīri nobaidīji.»
1.1.Tāds, kas rodas, izriet no neparedzētas apstākļu sakritības, sagadīšanās.
PiemēriNejaušs atklājums.
- Nejaušs atklājums.
- Rokot pamatus kādai jaunceltnei netālu no Pētera baznīcas, celtnieki nejauši uzgāja labi saglabājušos 13. gadsimta kapavietu.
- ..[revidents] tīri nejauši uzzināja, ka laboranta darbus bez kādas atlīdzības veic ilggadējs skolas apkalpotājs.
- Bernhardam šāviens gāja vaļā nejauši, un laide tik spēcīgi iebelza plecā, ka viņš sāpēs iestenējās..
1.2.Tāds, kas tiek darīts, veikts bez nolūka, iepriekšēja nodoma.
PiemēriNejaušs žests.
- Nejaušs žests.
- Nejauša kustība.
- Sadalīšanās bija gluži nejauša. Draugs palika ar Ilzi,.. bet Ansim palika Marta.
1.3.Tāds, ar ko ir radusies saikne apstākļu sakritības, sagadīšanās dēļ (par cilvēku). Tāds, kam (ar ko) ir radusies saikne apstākļu sakritības, sagadīšanās dēļ.
PiemēriNejaušs sarunbiedrs.
- Nejaušs sarunbiedrs.
- Nejaušs paziņa.
- Nejaušs garāmgājējs.
- Viņa atklātība mani samulsināja. Cilvēki parasti nemēdz tik ātri visu uzticēt nejaušam ceļabiedram.
- «Trūkst pilsētas labāko cilvēku ģīmetņu. Nejaušam iebraucējam var rasties iespaids, ka pilsētā nav labu cilvēku.»
2.Tāds, kas nav radies, izveidojies likumsakarīgi. Nebūtisks.
PiemēriNejauši panākumi.
- Nejauši panākumi.
- Nejauša parādība.
- Mākslas tēlā atšķirībā no dzīvē esošajiem faktiem pastiprināts būtiskais, likumsakarīgais, līdz ar to atbīdot otrā plānā nejaušo, to, kam sīka gadījuma raksturs.
- No mūsdienu Latgales ikviens ciemiņš.. pārved mājās jaukas atmiņas, ja vien.. viņš mācējis atšķirt acumirklīgo, nejaušo no raksturīgā un svarīgā.
2.1.Tāds, kas var gadīties. Arī varbūtējs.
PiemēriNejaušās kļūdas var rasties no signālu kropļojumiem.. arī tad, ja visas [skaitļošanas] mašīnas shēmas ir kārtībā.
- Nejaušās kļūdas var rasties no signālu kropļojumiem.. arī tad, ja visas [skaitļošanas] mašīnas shēmas ir kārtībā.
- ..par materiālu nejaušu bojā eju vai nejaušu bojāšanos.. [atbild] tā puse, kas materiālus piegādājusi.
- Salvetes bērniem nepieciešamas, jo pasargā tērpu no nejauša.. traipa.
3.filoz. Tāds, ko izraisa nevis parādības būtība, bet gan kāds ārējs, nebūtisks apstāklis.
PiemēriParādības nepieciešamās un nejaušās īpašības.
- Parādības nepieciešamās un nejaušās īpašības.
Avoti: 5. sējums