nerunīgums
nerunīgums -a, v.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → nerunīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Nerunība.
Piemēri«Nu, kāpēc jūs klusējat?» atkal jautāja kadru nodaļas darbinieks, starp citu, nemaz nedusmodamies par viņas nerunīgumu..
Avoti: 5. sējums