nerunīgums
nerunīgums -a, v.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → nerunīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Nerunība.
Piemēri«Nu, kāpēc jūs klusējat?» atkal jautāja kadru nodaļas darbinieks, starp citu, nemaz nedusmodamies par viņas nerunīgumu..
- «Nu, kāpēc jūs klusējat?» atkal jautāja kadru nodaļas darbinieks, starp citu, nemaz nedusmodamies par viņas nerunīgumu..
- Es skaidri redzu, ka viņa ir izbijusies... Viņai bail arī no ļaužu valodām. No mana drūmā nerunīguma.
Avoti: 5. sējums