neveiklība
neveiklība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → neveikls1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri«Kas te nu ir!» sieva skarbi atteica. «Baros ar Lieni par viņas neveiklību.»
- «Kas te nu ir!» sieva skarbi atteica. «Baros ar Lieni par viņas neveiklību.»
- Es noliecos pie fontāna. Manas parastās neveiklības sekas bija tās, ka ūdens strūkla apskaloja papriekšu vienu aci un tikai tad trāpīja mutē.
2.Vispārināta īpašība → neveikls2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriValodas neveiklība.
- Valodas neveiklība.
- Atgadās sacerējumā arī stila neveiklības..
3.Vispārināta īpašība → neveikls3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri..Ansis ar Ilzi satikās Viesturdārzā. Abi jutās vainīgi, un no sakuma sarunas neveicās, bet drīz vien neveiklību izgaisināja Ilzes bezbēdība.
- ..Ansis ar Ilzi satikās Viesturdārzā. Abi jutās vainīgi, un no sakuma sarunas neveicās, bet drīz vien neveiklību izgaisināja Ilzes bezbēdība.
- Un atkal turpinās klusuma brīdis, kurā es pagūstu pārmest sev tūļību un neveiklību. Vienkārši nesaprotu, ko darīt..
- ..aktieris.. rada viengabalainu, atmiņā paliekošu priekšstatu par jauku.. cilvēku, kurā bērnišķīga naivitāte un neveiklība, ko izraisa kautrība un «aizdomāšanās», savienojamas ar dziļu atsaucību un sirsnīgumu.
Avoti: 5. sējums