neveiklība
neveiklība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → neveikls1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri«Kas te nu ir!» sieva skarbi atteica. «Baros ar Lieni par viņas neveiklību.»
3.Vispārināta īpašība → neveikls3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri..Ansis ar Ilzi satikās Viesturdārzā. Abi jutās vainīgi, un no sakuma sarunas neveicās, bet drīz vien neveiklību izgaisināja Ilzes bezbēdība.
Avoti: 5. sējums