Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nokautēt
nokautēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; fizk.
Boksa cīņā — ar spēcīgu sitienu atņemt (pretiniekam) iespēju turpināt cīņu.
Piemēri«Otrajā raundā es viņu nokautēju. Ar kreiso. Dažreiz ir labi, ja esi kreilis.»
Avoti: 5. sējums