norūdījums
norūdījums -a, v.
1.Paveikta darbība, rezultāts → norūdīt1.
PiemēriSals pārbauda cilvēkus un dabu, cik tiem izturības, norūdījuma, gribasspēka.
Avoti: 5. sējums
Ā
Č
Ē
Ģ
Ī
Ķ
Ļ
Ņ
Ō
Ŗ
Š
Ū
Ž
Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi