norūdīties
norūdīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos
1.Refl. → norūdīt1. Tikt norūdītam.
PiemēriSlēpojot Rita norūdījās, augums kļuva vingrs kā atspere..
- Slēpojot Rita norūdījās, augums kļuva vingrs kā atspere..
- ..nokļūdams tādos apstākļos, kad jāpārvar grūtības, mednieks fiziski norūdās, attīsta stipru gribu..
- Studentiem bija jāstrādā 18 stundu diennaktī, un viņi izturēja. Tur, neskartajās zemēs, norūdījās un noslīpējās raksturi.
2.parasti 3. pers. Refl. → norūdīt2. Tikt norūdītam.
PiemēriCirvja asmens norūdījies.
- Cirvja asmens norūdījies.
Avoti: 5. sējums