piekabinājums
piekabinājums -a, v.
1.Paveikta darbība, rezultāts → piekabināt1.
3.sar. Paveikta darbība, rezultāts → piekabināt3. Tas, kas, piemēram, mākslas darbā, ir lieks, neiederīgs.
PiemēriProtams, nav teikts, ka [fabulās] morāle pavisam jāatmet, bet var rakstīt arī tā kā Andrejs Upīts, kas «Fabulās bez morāles» izticis bez didaktiskā piekabinājuma.
Avoti: 6-2. sējums