Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
piekabināt
piekabināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Kabinot piestiprināt, pielikt (pie kā, kam klāt).
PiemēriPiekabināt nazi pie jostas.
  • Piekabināt nazi pie jostas.
  • Kas tas par zobenu te durvīm iekšpusē piekabināts?
2.Sajūgt (transportlīdzekli, darbarīku) īpašā ierīcē ar vilcēju.
PiemēriPiekabināt vagoneti.
  • Piekabināt vagoneti.
  • Piekabināmais apputinātājs.
  • Līdz Vasas stacijai mūs aizvizināja Antons, piekabinājis motocikletam blakusvāģi.
  • ..vagonus piekabina citām lokomotīvēm, kas tos aizved dažādos virzienos, pie dažādiem adresātiem.
  • Ieteicams aršanu un šļūkšanu veikt reizē, piekabinot arklam blakus mazu šļūcīti.
3.sar. Pievienot (piemēram, mākslas darbam, ko lieku, neiederīgu).
PiemēriBet teātris šai traģēdijai piekabināja klāt idilli.
  • Bet teātris šai traģēdijai piekabināja klāt idilli.
  • Žēl, ka [kinofilmas] beigās piekabināti kadri, kas neko jaunu vairs nepasaka.
Avoti: 6-2. sējums