piekantēties
piekantēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos; refl.; sar.
Ar savu izturēšanos, rīcību, runu iegūt (kāda, parasti pretējā dzimuma cilvēka) labvēlību, simpātijas u. tml.
Piemēri«Kas par glītu meiču izaugusi...» Roberts klusāk teica. «Vai tad neviens vēl nav mēģinājis viņai piekantēties?»
Avoti: 6-2. sējums