Ā
Č
Ē
Ģ
Ī
Ķ
Ļ
Ņ
Ō
Ŗ
Š
Ū
Ž
Jūsu pārlūkprogrammai ir atslēgts
JavaScript
atbalsts, kas nepieciešams
Tēzaurs.lv
pilnvērtīgai darbībai (t.sk. locījumu tabulu un korpusa piemēru demonstrēšanai), tāpēc Jums tiek piedāvāta
Tēzaurs.lv
vienkāršota versija. Instrukcija, kā ieslēgt
JavaScript
, ir atrodama
šeit
.
Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pieklauvēt
pieklauvēt
-ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.
Piesist (piemēram, pie durvīm, loga, sienas), lai, radot troksni, signalizētu.
Piemēri
Klusu pieklauvēt.
Piemēri
Klusu pieklauvēt.
Ārā norībēja ratu troksnis, un pēc brītiņa pie durvīm kāds pieklauvēja.
Nepacietīgi nospiežu zvana pogu - vienreiz, otrreiz. Klusums. Pieklauvēju - lēni, spēcīgāk un vēl spēcīgāk. Atbildes nav.
Pēkšņi likās, ka pie tuvējā loga kāds pieklauvētu. Leinasars ieklausījās. Nē, nebija nekā.
Stabili vārdu savienojumi
Pieklauvēt pie durvīm (arī loga).
Stabili vārdu savienojumi
Pieklauvēt pie durvīm (arī loga)
—
Būt klāt, iestāties (piemēram, par notikumiem, arī laikposmu).
Pieklauvēt pie sirds (arī sirdsapziņas)
—
Atgādināt (kādam) par sava esamību.
Avoti:
6-2. sējums
Ziņot
Dalīties
Pameklēt plašāk
Apkaime
piekladzināt
pieklaigāt
pieklājība
pieklājīgs
pieklāties
pieklaudzināt
pieklauvējums
pieklauvēt
pieklibot
pieklīdenis
pieklidzināt
piekliegt
pieklīst
piekluburot
pieklumburot
Tēzaurs
pieklauvēt
MLVV
pieklauvēt
MEV
pìeklauvêt